Akadēmiskais centrs
Šogad noslēdzas četrus gadus ilgais Valts pētījumu programmas EVIDEnT projekts “Pazemes ūdeņi un Klimata scenāriji”, kur Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centrs īstenoja apakšprojektu “Pazemes ūdeņu izpēte”. Apakšprojekta primārais mērķis ir pētīt stabilo izotopu metožu pielietojuma iespējas pazemes ūdeņu resursu pārvaldībai. Paralēli tika apskatīt arī pazemes ūdens kvalitātes jeb ķīmiskā sastāva jautājums. Šīs pētījuma daļas rezultātus LU ĢZZF doktorante Inga Retiķe publicēja jau 2016. gadā.
Latvijai ir raksturīga liela ūdens resursu bagātība. Tieši pazemes ūdens resursi nodrošina vairāk ka 60% no kopējā valsts ūdens resursu patēriņa. Saprotams, ka visur pazemes ūdens sastāvs nav vienāds. Visbiežāk Latvijas teritorijā ir satopams saldūdens ūdens ar paaugstinātu cietību, jeb kalcija-magnija-hidrogēnkarbonātu tipa ūdens. To nosaka karbonātu minerālu augstais saturs gruntīs Latvijā. Daudzviet, šī ūdens tipa sastāvu ietekmē lauksaimniecība: izšķīdušo sāļu saturs ir paaugstināts un ir konstatētas mēslošanas līdzekļu paliekas (nitrāta joni, smagie metāli u.c.).
Vietās, kur sastopami ģipša nogulumi, ūdenī ir paaugstināts sulfāta jonu (sēra savienojumu) saturs. Savukārt, ja zemes virspusē sastopam smilts nogulumi, īpaši kāpas, bieži ir pazemes ūdens ar ļoti zemu izšķīdušo sāļu saturu un, reizēm, skābu reakciju. Šādi apstākļi ir daudzviet piejūras zemienē, Rīgas, Valkas un Daugavpils apkārtnēs un arī citviet. Savukārt jūras krastu tuvumā un dažviet arī iekšzemē relatīvi nelielā dziļumā (100-200 m) ir iesāļi ūdeņi. Šeit sāls avots ir jūras ūdens iespiešanās iežos, kā Rīgas un Liepājas apkārtnē vai zemes dzīlēs atrodamā ļoti sāļā ūdens piejaukums.
Visbeidzot ir vietas ziemeļvidzemē, kur zemais hlorīda un sulfāta jonu saturs un atrašanās zem bieza mālu slāņa liek domāt, ka pazemes saldūdens krājumi ir veidojušies vēl ledus laikmetā, vairāk kā 10 tūkstošus gadu senā pagātnē.
Iegūtās padziļinātās zināšanas par pazemes ūdens sastāvu kalpo par pamatu dabas resursu apsaimniekošanai valstiskā līmenī, piemēram, lai definētu kritērijus ūdens fona jeb dabiskajai kvalitātei.
