Podkāsta "Dabā gājējs" 8. epizodē par ūdeņiem mežā stāsta hidroģeoloģe, pētniece Inga Retiķe

Klausies šo Spotify.

Avotu ūdens

Latvijā ir tūkstošiem avotu. Malks dzestra avota ūdens veldzē arī dabā gājējus. Avotu ūdeņi šķiet garšīgāki, jo tie ir jauni ūdeņi, kas veidojušies relatīvi nesen un sastāva ziņā ir līdzīgāki nokrišņu ūdeņiem. Šāds ūdens ir saldens, mīksts un nav minerālvielām bagāts. Tomēr – kā vizuāli noteikt, vai avota ūdens ir dzerams? Dzeršanai drošākais ūdens ir tas, kas nāk no dziļiem zemes slāņiem, un viena no pazīmēm, kas par to liecina, ir dzelžainās nogulsnes. Tiesa, šis ūdens var nešķist tik gards, jo tajā mēdz būt vairāk dzelzs. Plašāk pieejami ir “parastie” avoti, kuru ūdens ir maz mineralizēts, ir svaigs un gards, līdzīgs lietus ūdeņiem. Veldzējot slāpes ar avotu ūdeni, jābūt gan piesardzīgiem, jo bieži vien ūdens kvalitāti pēc skata vai garšas nevar noteikt, tāpēc jālūko, vai avota tuvumā nav intensīvi apstrādāti lauki vai ceļi. Plašāk par avotu ūdeņu nozīmi un sastāvu raidierakstā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Inga Retiķe.

Ūdens kvalitāte upēs

Latvija ir mežiem un ūdeņiem bagāta valsts. Liela daļa no vairāk nekā 12 000 upēm un vairāk nekā 4000 ezeriem daļēji vai pilnīgi atrodas mežos. Upēm meža ekosistēmā ir īpaša nozīme, jo tajās dzīvo dažādas sugas un tās nodrošina izdzīvošanu arī citām sugām, kas upi izmanto par barošanās un veldzēšanās vietu. Patlaban labā ekoloģiskā kvalitātē ir vien trešdaļa Latvijas upju un ezeru. Viena no upēm, kuras ūdens stāvoklis neatbilst augstai kvalitātei, ir Toras upe, un tās ūdens kvalitāte ietekmē ne tikai Aģes sateces baseinu, bet arī pazemes un Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti. Raidieraksta viesi –  LVM Vidzemes reģiona infrastruktūras vadītājs Jānis Upens un LVMI “Silava” pētniece Zane Lībiete – stāsta, kādi videi draudzīgi elementi tiek izmantoti, lai ūdens kvalitāti upē projekta “LIFE GoodWater IP” ietvaros uzlabotu.

Avots: https://www.geo.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/72649/